Valsts skatpunkts: šajā sadaļā ir ietverti galvenie makroekonomiskie un sociālie dati par katru valsti atsevišķi, nodokļu un tiesiskās vides apraksts, pamatdati par ziedojumiem un brīvprātīgo darbu, to šķēršļu saraksts, kas kavē privātā kapitāla piesaistīšanu sociālā labuma mērķiem, kā arī gaidas attiecībā uz uzņēmējdarbību, valsts pārvaldi un sociālo sektoru (ilgtspējīgas attīstības mērķi – IAM). Šī sadaļa aptver 11 CAE valstis: Bulgāriju, Čehijas Republiku, Igauniju, Horvātiju, Ungāriju, Lietuvu, Latviju, Poliju, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju.

Mērķgrupu skatpunkts: šajā sadaļā ir analizētas galvenās atziņas, kas saistītas ar 10 konkrētām mērķgrupām: ģimenes uzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), akciju sabiedrības, investori, sabiedrība, nākamās paaudzes uzņēmumi, bezpeļņas organizācijas, sociālie uzņēmumi, valsts pārvalde un akadēmiskās aprindas. Tajā ir ietverts to pasākumu, šķēršļu un motivējošo faktoru kopsavilkums, kas kavē katru konkrēto grupu plašāk sociāli iesaistīties, kā arī galvenie secinājumi un ieteikumi.

Zināšanu jomas skatpunkts: šajā sadaļā ir ietverti apraksti un dati, kas apkopoti no tematiskā skatpunkta, piemēram, ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), nodokļu režīmi, darbinieku brīvprātīgais darbs un pro bono pakalpojumi, palīdzības sniegšana krīzes situācijās, izglītība, sadarbība un spēju veidošana. Sadaļā ir atspoguļotas šīs parādības, sniegta informācija par situāciju reģionā un kvantitatīvie dati.

Ukraina: karš Ukrainā, kas būtiski ietekmēja līdzekļu ieguldīšanu CAE reģionā; tika veikts papildu kvantitatīvs pētījums, iesaistot šīs valsts iedzīvotājus. Šajā sadaļā tiek piedāvāta analīze un vērtējums par Ukrainai sniegto ārvalstu palīdzību no tās iedzīvotāju skatpunkta – kurš šobrīd atbalsta Ukrainu, kuram, pēc ukraiņu domām, to vajadzētu darīt, ja vajadzības tiek labi izprastas un atbalstītas, vai Rietumvalstu apņemšanās palīdzēt saglabās savu stabilitāti vai samazināsies ieilgušā kara kontekstā?

Sociālās ietekmes ekosistēma CAE reģionā

Gan privātpersonām, gan uzņēmumiem lielākajā daļā reģiona valstu pēc 30 brīvā tirgus ekonomikas pastāvēšanas gadiem ir arvien vairāk resursu un vēlmes sniegt savu ieguldījumu. Reģiona stabilā ekonomiskā izaugsme veicina sabiedrības labklājības pieaugumu. Lielākā daļa CAE valstu ir Eiropas Savienības dalībvalstis, kas nosaka to sociālās attīstības līmeni. Nesenās krīzes – Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā, radīja labu augsni pārmaiņām; daudzi CAE iedzīvotāji sāka ziedot, ko viņi nekad iepriekš nebija darījuši.

Tagad ir pienācis laiks CAE reģionam veikt konkrētas darbības, lai saglabātu šo iesaisti un vairotu atvērtību sadarbībai un diskusijām. Noturīgas sociālās ietekmes ekosistēmas, kas spēj novērst draudus plašsaziņas līdzekļu neatkarībai, demokrātijai un tiesiskumam, veidošanā jāizmanto trīs spēcīgi pīlāri:

• apņēmības pilnas privātpersonas, uzņēmumi un investori,
• spēcīgas un neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas,
• atbalstoši un pārredzami tiesību akti.

Apņēmības pilnas privātpersonas, uzņēmumi un investori

Lielākā daļa privātpersonu un uzņēmumu, kas darbojas CAE reģionā, neuztver sociālo iesaistīšanos kā neatņemamu sava dzīvesveida vai uzņēmējdarbības sastāvdaļu. Tā joprojām ir diezgan spontāna un reaktīva darbība, ko galvenokārt virza emocijas. Tā kā reģiona ekonomika ir salīdzinoši jauna, peļņas gūšana joprojām ir uzņēmumu un investoru galvenā prioritāte, kas kavē sociāli atbildīgākas pieejas īstenošanu.

Tomēr ir ievērojams potenciāls viņu iesaistes veicināšanai. CAE iedzīvotāji ar atbilstošu motivāciju būtu gatavi ziedot gandrīz divreiz vairāk nekā pašlaik (no 2,7 miljardiem EUR līdz 5,5 miljardiem EUR). Privātpersonu vidū arvien vairāk parādās tā sauktie “vidēja lieluma summu” ziedotāji, kas nāk no jaunās vidusšķiras demogrāfiskās grupas un kuriem ir līdzekļi, lai ziedotu lielākas naudas summas vairāk uz ietekmi orientētā veidā. Diemžēl viņiem nav sagatavots neviens piedāvājums un nenotiek efektīva komunikācija.

Uzņēmumus pašlaik galvenokārt motivē ārējie faktori (noteikumi, mātesuzņēmuma vēlmes, klientu un darbinieku radītais spiediens), un tiem trūkst zināšanu un prasmju, kā rīkoties stratēģiski un konsekventi. Viņi vēl nesaskata šādas pieejas radītus uzņēmējdarbības ieguvumus. Mazāki uzņēmumi baidās no nevajadzīgiem fiskālajiem riskiem un, saskaroties ar pieaugošajām ikdienas darbības izmaksām, koncentrējas uz izdzīvošanu, nevis sociālo iesaisti.

Ietekmes ieguldījumi reģionā ir vēl jauna tēma. Pirmās iniciatīvas tikai sāk parādīties, bet kritēriji lēmumu pieņemšanai par investīcijām paliek nemainīgi – vispirms dzīvotspējīga uzņēmējdarbība. Lielākā daļa investoru uzskata, ka ietekmes ieguldījumi ir atsevišķa ieguldījumu portfeļa daļa, un bieži vien tos saista ar tradicionālo filantropiju. Tomēr, neatkarīgi no valsts, tiek apgalvots, ka šī joma attīstīsies, taču ir jāuzlabo tirgus piedāvājums un piekļuve atbalstam un ekspertiem.

Spēcīgas un neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas

Nesenās krīzes ir parādījušas, cik liela nozīme ir pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai reģionā izveidotu spēcīgu sociālās ietekmes ekosistēmu. To stabilai attīstībai, kas tieši ietekmē sociālo un vides problēmu risināšanu, jākļūst par privātā un publiskā sektora prioritāti.

CAE reģionā ir reģistrēts vairāk nekā 800 000 bezpeļņas organizāciju, taču daudzas no tām darbojas ļoti mazā mērogā vai arī ir reģistrētas, bet nav aktīvas. Tās ir lielā mērā atkarīgas no publiskā finansējuma, kas ir cieši saistīts ar izkliedētu, reaģējošu un emocionālu privāto ziedošanu. Lielākā daļa iesaistās, pamatojoties uz katru projektu atsevišķi, kas apgrūtina ilgtermiņa plānošanu un koncentrēšanos uz ietekmes nodrošināšanu.

Elastīguma palielināšana ir saistīta arī ar finansiālo neatkarību. Bezpeļņas organizāciju komercdarbība un līdz ar to arī pašpietiekamība reģionā pašlaik ir samērā ierobežota, un daudzās CAE valstīs to ierobežo normatīvie akti. Sociālā uzņēmuma jēdzienam CAE reģionā tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, taču to regulējošajos tiesību aktos ir daudz pienākumu un ierobežojumu, kas praktiski nepastāv parastajā uzņēmējdarbības praksē, un tas rada zemu sociālo uzņēmumu konkurētspēju tirgū.

Papildus ārējiem faktoriem pastāv arī iekšēji ierobežojumi – prasmju trūkums profesionāli vadīt organizāciju, sagatavot labu piedāvājumu, komunicēt un piesaistīt līdzekļus, kā arī nodrošināt pārredzamu pārskatu sniegšanu. Labu darbinieku piesaistīšana un noturēšana ir sarežģīta. Ir novērojama bezpeļņas organizāciju vadītāju “izdegšana” un viņu aizplūšana no sociālā sektora uz uzņēmējdarbību.

Atbalstoši un pārredzami tiesību akti

Valstij ir būtiska loma labvēlīgas (vai vismaz neitrālas) vides radīšanā sociālās ietekmes ekosistēmas dalībniekiem – kapitāla īpašniekiem un ietekmes nodrošinātājiem. Valsts pārvalde ietekmē ne tikai regulatīvo pusi, bet arī vispārējo atmosfēru saistībā ar sociālo iesaisti.

Reģionos atšķiras valsts pārvaldes iestāžu sadarbības stratēģijas un atvērtības pakāpe. Dažas valstis jau ir izveidojušas īpašas stratēģijas un struktūras, lai iesaistītos dialogā ar ieinteresētajām pusēm, savukārt citās valstīs joprojām trūkst noteikumu un struktūru, kas noteiktu un iezīmētu prioritātes citās nozarēs. Tēmas, kas saistītas ar plašā nozīmē izprasto sociālo atbildību un investīcijām, darba kārtībā neieņem nozīmīgu vietu, un ar tām bieži nodarbojas dažādas ministrijas un nelielas struktūrvienības.

Ziņojumā arī norādīts, ka lielākajā daļā CAE valstu tiesību sistēmas nestimulē privātā kapitāla īpašniekus dalīties ar savu bagātību. Nodokļu atvieglojumi, kas īpaši motivē lielos ziedotājus, ir nelieli vai nepastāv vispār. Birokrātija, pārredzamības trūkums un juridiskie šķēršļi, piemēram, PVN pro bono pakalpojumiem joprojām kavē uzņēmumus, investorus un privātpersonas kļūt sociāli aktīvākiem.

Lai gan sociālās ietekmes ekosistēma CAE reģionā attīstās, un ES noteikumi veicina šīs jomas attīstību, CAE dalībvalstis ES politiku īsteno atšķirīgi, kā rezultātā tiesību akti dažādās valstīs nav konsekventi. Praksē reģionā vēl nav ne vienota tirgus, ne kapitāla brīvības attiecībā uz filantropiju un citiem sociālās iesaistes veidiem.

Akadēmisko aprindu galvenā loma

Saskaroties ar daudzām problēmām, kas saistītas ar izpratnes, zināšanu, rīku un ekspertu trūkumu, izglītības sistēmai ir būtiska loma ekosistēmas gaidāmajām pārmaiņām sagatavošanā. Tās uzdevums galvenokārt ir veicināt bērnu un pusaudžu informētību jau no agras bērnības, kā arī apmācīt speciālistus un ekspertus ESG un ilgtspējas jomās, kas kļūst arvien pieprasītākas darba tirgū.

Tiek atzīta izglītības būtiskākā loma reģionā – 4. ilgtspējīgas attīstības mērķis: Kvalitatīva izglītība ir ierindota kā trešais svarīgākais ilgtspējīgas attīstības mērķis, taču sociālā atbildība joprojām lielā mērā nav iekļauta gan skolu, gan universitāšu mācību programmās.